Kaņepes – bioloģiskajai daudzveidībai noderīgs augs
|
|
Lasīšanas laiks 5 min
SATURS
Un ko, ja augs, kas pazīstams ar savām šķiedrām un kanabinoīdiem, varētu būt arī ieguvums laukiem? CBD kaņepes var samazināt atsevišķu resursu patēriņu, ātri apklāt augsni un iekļauties augsekā. Tāpēc aplūkosim to kopā.
Kas jāatceras
- Kaņepes ātri apaugušas augsni un spēj konkurēt ar nezālēm, tādējādi samazinot herbicīdu lietošanu.
- Tas var iekļaut lauksaimniecības kultūru rotāciju un veicināt kultūru dažādošanu.
- Tās vajadzības pēc ūdens un mēslošanas līdzekļiem joprojām ir mainīgas.
Augs, kas atstāj maz vietas nezālēm
Atkarībā no šķirnes, sēšanas blīvuma un audzēšanas apstākļiem augi var ātri aizņemt telpu starp rindām. Lapas tādējādi uztver lielu daļu pieejamās gaismas, savukārt lapotne ierobežo gaismas daudzumu, kas sasniedz augsni.
Attiecībā uz nezālēm tas īsti nav uzaicinājums tur apmesties. Agronomiskajos pētījumos kaņepes tiek raksturotas kā kultūraugs, kas spēj veiksmīgi konkurēt ar nezālēm un ko noteiktos apstākļos var audzēt, izmantojot maz herbicīdu vai vispār bez tiem.
Nevēlamo augu izplatība ir atkarīga no augsnes, klimata, šķirnes, stādījumu blīvuma un lauksaimniecības prakses. Kultūraugiem, kas labi iesakņojušies, ne vienmēr būs tādas pašas vajadzības kā zemes gabalā, kurā augi grūti dīgst.
Tādējādi kaņepes var palīdzēt samazināt nezāļu izplatību, taču tās nav brīnumlīdzeklis pret visām nevēlamajām augu sugām.
Saknes, kas darbojas arī zem virsmas
Kad tu skaties uz kaņepju lauku, tu galvenokārt redzi tā garos stublājus un lapas. Es tev atgādinu, ka arī zem zemes notiek daudz kas.
Kaņepju sakņu sistēma var sasniegt ievērojamu dziļumu un veicināt mijiedarbību ar augsni. Tāpat kā jebkurai kultūraugai, saknes ar saviem izdalījumiem un atliekvielām piegādā organisko vielu, kas veicina vielu apmaiņu starp augu un augsnes organismiem.
Būtu pārspīlēti teikt, ka kaņepes automātiski „atjauno” jebkuru zemes gabalu. Tomēr to iekļaušana daudzveidīgā lauksaimniecības sistēmā var veicināt labāku augsnes apsaimniekošanu. Pētījumi par kultūraugu rotāciju tieši liecina, ka kultūraugu dažādošana veicina mijiedarbību starp saknēm, mikroorganismiem un augsnes organiskajām vielām.
Kaņepes tiek iekļautas kultūraugu sējumu rotācijā
Augsekas princips paredz, ka vienā un tajā pašā lauka gabalā dažādu sugu kultūras tiek audzētas secīgi pa gadalaikiem. Šī daudzveidība ļauj mainīt barības vielu uzņemšanu, sakņu sistēmas un noteiktu kaitēkļu vai slimību izraisītāju radīto spiedienu.
Kaņepes var iekļaut augsekā kopā ar labību vai pākšaugiem. Ieteikumi atšķiras atkarībā no audzēto kaņepju šķirnes, reģiona un ražošanas mērķiem.
Bet kā tad ar apputeksnētājiem?
Tas ir interesants jautājums, it īpaši, ja runājam par bioloģisko daudzveidību.
Kaņepes ir anemofīls augs, tas nozīmē, ka tā ziedputekšņus galvenokārt pārnēsā vējš. Vīriešu ziedi ražo ziedputekšņus lielā daudzumā, savukārt sieviešu augi nes ziedkopas, kas ir vērtīgas to kanabinoīdu dēļ un no kurām iegūst mūsu slavenos CBD ziedus.
Tātad kaņepes nav salīdzināmas ar kultūraugiem, kuru ziedi ir īpaši pielāgoti, lai ar nektāru piesaistītu bites. Taču tas nenozīmē, ka kaņepju lauks kukaiņiem nav vispār interesants.
Pētījums, kas veikts par ar rūpniecisko kaņepi saistītajām posmkāju kopienām, liecina, ka šī kultūra var būt mājvieta dažādām kukaiņu grupām un ka tās klātbūtne lauksaimniecības ainavās var veicināt pieejamo biotopu daudzveidību.
Cik daudz ūdens kaņepēm patiesībā ir nepieciešams?
Dažkārt dzirdams, ka kaņepēm nepieciešams ļoti maz ūdens, taču tas nav pilnīgi taisnība.
Ūdens vajadzības atšķiras atkarībā no šķirnes, klimata, augsnes veida, temperatūras un augšanas cikla ilguma. Ir zināms, ka kaņepju ūdens vajadzības Eiropā sezonas laikā ir aptuveni 500–700 mm, tomēr tās ievērojami atšķiras atkarībā no vietējiem apstākļiem.
Kaņepēm ir nepieciešams pietiekams ūdens daudzums to iestādīšanas laikā un noteiktos augšanas posmos. Kad to sakņu sistēma ir labi attīstījusies, tās var izturēt salīdzinoši sausākus periodus, taču šī spēja arī ir atkarīga no šķirnes un vides apstākļiem. Piemēram, Vidusjūras reģionos tādēļ var būt nepieciešama apūdeņošana.
Un kā ir ar mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem?
Tāda pati loģika attiecas arī uz audzēšanas resursiem. Kaņepēm var būt laba spēja konkurēt ar nezālēm, kas var ierobežot herbicīdu lietošanu, taču to barības vielu vajadzības nav nulles.
Slāpeklis, fosfors un kālijs ietekmē auga augšanu, un to nepieciešamais daudzums atšķiras atkarībā no kultūras izmantošanas mērķa (šķiedra, sēklas vai kanabinoīdi). Arī augsne, klimats un šķirne ietekmē šo nepieciešamo daudzumu.
Tādējādi saprātīga mēslošana sākas ar augsnes izpēti. Sistematiska mēslošanas līdzekļu devas palielināšana nenozīmē, ka tiks iegūta labāka raža.
Arī ražošanas veids ietekmē auga vajadzības. Kultūraugam, kas paredzēts šķiedras ieguvei, nav tieši tādi paši agronomiskie mērķi kā kultūraugam, kas paredzēts kanabinoīdu bagātu ziedu ieguvei. Tāpat jāņem vērā ražošanas modernitāte un inovācijas kaņepju audzēšanā.
Attiecībā uz pesticīdiem – dažas kultūras var audzēt, ierobežoti izmantojot apstrādes līdzekļus, pateicoties konkurencei ar nezālēm un kaņepju spējai strauji attīstīties.
Raksta autors Benjamin Poirel-Nadal
Esmu aizrauta ar dabisko labsajūtu un augiem ar daudzām īpašībām, tāpēc jau vairākus gadus pētīju CBD un tā dažādo formu priekšrocības.
Mans mērķis? Dalīties ar jums ar skaidru informāciju, godīgiem viedokļiem un praktiskiem padomiem, lai palīdzētu jums droši un mierīgi integrēt CBD savā ikdienas dzīvē.
